Antibiotikas pazīst jau sen. Senie romieši un grieķi ievēroja pelējuma sēnītes brīnumaino dziedniecisko iedarbību uz brūcēm.
Antibiotikas nav izgudrojums. 1928. gadā Aleksandrs Flemings atklāja, ka, uzliekot nelielu daudzumu zilganzaļa pelējuma uz stafilokoka baktērijām, tās tiek iznīcinātas. Tā radās viena no visizplatītākajām antibiotikām – penicilīns, kura ir radīta no viena veida pelējuma. Dabiskā veidā antibiotikas izstrādā dzīvu organismu šūnas. Antibiotikas lieto pret dažādiem iekaisumiem, bakteriālām infekcijām, bet tās nepalīdz pret vīrusiem, kā gripas vīrusu vai rotavīrusu. Pazīstamākās antibiotikas ir penicilīns, streptomicīns, eritromicīns, tetraciklīns, ampicilīns un citas. Protams, ir arī ķīmiskā ceļa radītas antibiotiskas vielas, tādējādi pieejamajā klāstā ir gan dabiski, gan mākslīgi iegūti pretmikrobu līdzekļi.
Cilvēka organismam ir svarīga stipra imūnsistēma. Ja tāda ir, tad organisms pats cīnās ar slimībām un nevēlamajiem mikrobiem dabiskā veidā. Lai būtu stipra imūnsistēma, jābūt normālai mikroflorai. Tomēr cilvēka dabisko mikrofloru bieži vien izjauc nekas cits kā ikdienā lietotie higiēnas līdzekļi: zobu pastas, ziepes un mutes skalojamie šķīdumi. Kāpēc? Jo mūsdienās liela daļa šo līdzekļu satur antibakteriālas vielas, kas tikai stiprina baktērijas, vienlaikus liekot tām kļūt vienaldzīgām pret organisma dabisko imūnsistēmu.
Antibiotikas var būt arī pārtikas produktos, lai gan Latvijā šī lieta tiek kontrolēta.
Tomēr nelegāli arī tiek piešauts pa kādam antibiotiskam līdzeklim. Dažreiz antibiotikas satur arī lopbarība, līdz ar to arī gaļa. Arī ģenētiski modificēti augi satur antibiotiku gēnus.Baktērijas, pret kurām antibiotikām ir jācīnās, ir ļoti izturīgas un viltīgas. Tām piemīt apbrīnojama spēja pretoties, ko nodrošina strauja mutāciju veidošana, kas nodrošina baktēriju ar jaunām īpašībām, protams, noturīgām pret antibiotikām. Dažām baktērijām mutācijas laiks ir pat mazāks par 10 minūtēm. Pēc šāda procesa jaunās īpašības tiek nodotas tālāk. Kad baktērijas ar jauniegūtajām īpašībām izraisa jaunu saslimšanu, iepriekš lietotās antibiotikas ir jau bezspēcīgas. Nepieciešamas citas, stiprākas.
Te nu arī pieminētie antibakteriālie produkti ikdienā, arī dezinfekcijas līdzekļi, kuri izraisa baktēriju rezistenci (mutāciju, lai iegūtu noturību). Ja slimnīcā dezinfekcijas pasākumi ir izskaitļoti pareizi, tad mājās tas notiek nekontrolēti. Tās pašas antibakteriālās ziepes, ar kurām liek bērniem mazgāt rokas, var nodarīt daudz lielāku ļaunumu, nekā šķiet.
Gribot negribot...
... pasaulē cilvēki uzņem antibiotikas. Tikai pusi no visā pasaulē saražotajām antibiotikām izmanto cilvēku ārstēšanai. Tās pašas zāles, ko izmanto cilvēkiem, lieto arī lopkopībā un lauksaimniecībā. Daļa zāļu tiek izmantotas dzīvnieku ārstēšanai, profilaksei, bet lielu daļu iejauc dzīvnieku barībā, lai veicinātu dzīvnieku augšanu.
Lauksaimniecībā antibiotikas izmanto aerosolu veidā, izsmidzinot, piemēram, uz augļu kokiem. Šāda profilakse novērš koku inficēšanos ar sēnītēm.
Vērtīgi zināt!
Antibiotikas nepalīdz pret vīrusu izraisītām slimībām. Ja gripas laikā tiek lietotas antibiotikas, tas ir velti – tās ne tikai neatvieglos slimnieka stāvokli, bet arī stiprinās baktērijas pret antibiotikām. Ja tajā brīdī organismā izveidosies iekaisums, tad jau būs krietni sarežģītāk tikt ar to galā.
Antibiotikas drīkst izrakstīt tikai ārsts, turklāt arī ne ar vieglu roku. Tikai tad, ja ir radušies nopietni sarežģījumi, komplikācijas. Piemēram, plaušu karsonis, vidusauss iekaisums.
Lietojot antibiotikas, var rasties organisma pretreakcija: vemšana, caureja, vitamīnu uzsūkšanās grūtības, kas izskaidrojams ar to, ka antibiotikas "paķer līdzi" ne tikai sliktās baktērijas, bet arīdzan, piemēram, organismam derīgas baktērijas zarnu mikroflorā. Tas savukārt ietekmē dabisko mikrofloru, tā ļaujot savairoties citām, sliktajām baktērijām. Lai atjaunotu derīgo baktēriju līdzsvaru organismā, nepieciešams papildus antibiotikām lietot vitamīnus un dabiskos jogurtus.
Pret antibiotikām var būt alerģija. Penicilīns alerģiju izraisa krietni vien biežāk nekā citas zāles.
Tāpēc ir svarīgi:
Stiprināt savu imūnsistēmu, lai izvairītos no slimošanas. Vai arī – lai organismam būtu vieglāk cīnīties ar slimībām, tādējādi izvairoties no komplikācijām.
Ja ir veselības problēmas, neievilkt tās, bet konsultēties ar savu ārstu, lai pēc iespējas ātrāk sāktu ārstēšanu. Tad, iespējams, varēs tikt galā ar dabiskiem līdzekļiem.
Ja tomēr jālieto antibiotikas, tad tikai pēc ārsta norādījumiem, izejot kursu līdz galam. Neprasiet ārstam antibiotikas paši.
Ne vienmēr dārgas antibiotikas ir efektīvas.
